|
Baltu Prūsija ir teritōrija Eiropā, kur agrāk bija vācu Austrumprūsija.
Bāltiska Prūsa ast teritōrian en Eurōpai, kwēi ānkstais bēi miksiska Deināprusija.
Šodien Baltu Prūsija ir sadalīta starp Poliju, Lietuvu un Krieviju.
Šandēinan Bāltiska Prūsa ast padelītan sirzdau Pōlin, Laītawan be Maskāwijan.
Baltu Prūsai ir divpadsmit zemes : Semba, Nātanga, Vārme, Pamede, Pagude, Bārta, Kulma, Galinda, Sasna, Sudāva, Skalva, Nadrava. No senseniem laikiem tur ir skanējusi baltu prūšu valoda. Mums ir ziņas, ka prūšu valoda tika runāta vēl ilgi pēc vācu ordeņa okupācijas, ģimenēs (Küchensprache).
Šodien mūsu valoda, pēc ilga klusēšanas laika skan atkal!
Bāltiska Prūsa turri dwāinadesimt zemmins : Semba, Natanga, Wārmi, Pameddi, Paguddi, Barta, Kulma, Galinda, Sasna, Sūdawa, Skalwa, Nadrawa. Ezze wūrammans kīsmans stwen kalsāi bāltiskai-prūsiska bilā. Turrimai waīstins, kāi prūsiska bilā bēi bilitan dabber ilgan kērdan panzdau miksiskas urdenas okupaciōnin, en sēimimans.
Šandēinan nūsan bilā, panzdau debīkan tusīsnas kērdan, kalsāi etkūmps!
"Latvijas Prūšu Brālība" sargā, izpēta un atkal lieto, baltu-prūšu etnisko kultūru un valodu. Mūsu galvenā lieta ir Prūsas atdzimšana, kā baltu etniskā vienībai un kā nācijai.
„Lattawiska Prūsiska Brātrija“ sargāi, enlaukijja be ēmpirs sadinna bāltiskai-prūsiskan etniskan kultūrin be billin. Nūsan gālwas kakīnsli ast stēisan Prūsan etgīmsenis kāigi bāltiskan etniskan aīniskwan be kāigi naciōnin.
|
